Bens Latkovskis: „Ar nožēlu jāsecina, ka 20 gadus pēc neatkarības
atjaunošanas latvieši joprojām sevi uztver kā tautību, nevis tautu vai nāciju. Ikdienā
medijos dzirdam vārdkopas – latviešu tautības, krievu tautības iedzīvotāji utt.
No valstiskā viedokļa, saucot kādu Latvijas pilsoni par latviešu, krievu vai
kādas citas tautības iedzīvotāju, mēs degradējam Latvijas valstiskumu. Cilvēku
kopienas ierindojas dažāda līmeņa kategorijās, kur zemākajā kategorijā ir
etniskās grupas, ciltis, tad tautības un augstākajā kategorijā nācijas.[..]Latvieši
bija etniskā grupa vai tautība cariskās Krievijas un PSRS laikos. Tagad, kad
mums ir sava valsts, mēs vairs neesam nekādi latviešu tautības cilvēki, bet gan
latvieši, kuri veido latviešu tautu.Var jautāt – kāda ir atšķirība starp
latviešu tautību un latviešu tautu? Pavisam vienkārša. Tautība ir etnisks
jēdziens, bet tauta valstisks. Ja gribam, lai latviešus cienītu un nebūtu
preambulā jālauza šķēpi par valstsnācijas jēdzienu, ir fundamentāli jāmaina
(jāpaaugstina) latviešu pašvērtējums. Ir jāatsakās no latviešu tautības
jēdziena un jāpāriet uz latviešu tautas jēdzienu. Diemžēl situāciju sarežģī
Satversmē ierakstītā Latvijas tauta (nevis latviešu tauta). Manuprāt, tā ir
Satversmes fundamentāla kļūda. Var saprast (bet ne attaisnot) Satversmes tēvus,
kuri sarežģītā situācijā, kad tik negaidīti veidojās sava valsts, samulsa un
Latvijas valsts pamatos ielika šķībo stūrakmeni – Latvijas tautas jēdzienu”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru