Ilmārs Šlāpins: „"Satori" diskusijas izbraukuma sesijā
Valmieras Vasaras teātra festivālā mēs izlēmām, ka varētu parunāt par to, kā
mākslā – un konkrēti teātrī – viens mākslas darbs tiek transformēts citā. Tas
notiek gan ar jauniem, gan klasiskiem tekstiem un sižetiem, tāpēc jautājums,
kurš mani interesē, ir – kas šajā procesā ir likumsakarīgs, dabisks? Kādas ir
aktuālās tendences, "modes", un ar ko tas viss beigsies? Pirmais
jautājums – vai nav tā, ka teātris ir kļuvis par vienu no centrālajām mākslām?
Nē, otrādi, – vai teātrī par vienu no centrālajiem paņēmieniem ir kļuvusi
interpretācija? Līdzīgi kā džezā vienā brīdī par centrālo paņēmienu kļuva
improvizācija. Man liekas, ka teātris par savu galveno instrumentu ir
izvēlējies interpretāciju un jebkurā brīdī, kad kāds mākslas darbs – vai tā
būtu luga, romāns, dzejolis, glezna – tiek pārtulkots citā "valodā",
to uzreiz var nosaukt par teātri. Man šķiet, ka mūsdienās pat tajā teātrī, ko
saucam par laikmetīgo, tas ir viens no izplatītākajiem paņēmieniem”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru