2019.gada 27.maijā par nesenajām rektora vēlēšanām
Latvijas universitātē medijos publicēja šādu informāciju: “Jau vēstīts, ka no
piektdien rektora vēlēšanās balsojumā piedalījās 286 Satversmes sapulces
dalībnieki. Par Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143 dalībnieki. Savukārt
par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret
- 156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi
balsu. "Latvijas Avīze" vēsta, ka līdz ar to vēlēšanu komisijas
protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī
paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris
Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts Muižnieks. Savu
viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem. Satversmes sapulce
gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par
to, ka tā atbalsta Kļaviņa viedokli, taču Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais
rektors un sēde beidzās”. Komentāri lieki; par abiem kadidātiem “pret” balsoja
vairāk nekā “par” balsoja; taču Muižnieks ir rektors, un viņa varas autoritāte
visu procesu pārvērta idiotiskā izdarībā – Satversmes sapulces dalībnieki
uzvedās kā bezprātīgi pielīdēji pastāvošajam valdniekam “reakcijas stiprajā
pilī” (Rainis par LU).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru