Idiotisma čempioni

2019.gada 15.novembrī "NRA" tika publicēta V.Avotiņa intervija ar "nācijas tēvu". Tekstam ir virsraksts: "Valsts prezidents Egils Levits: Bez pilsoniskuma demokrātija nav iespējama". Tas ir nepārspējams idiotisms. Ja nav "pilsonis", tad nevar būt "demokrāts". Tā var teikt tikai neglābjams idiots. Tam var piekrist tikai neglābjami idioti. "Nācijas tēvs" ir pārspējis "Latviešu idiotisma kolekcijas" līdzšinējo čempioni Sarkanmataino Tumsonību, kura izteicās "par visu tautību latviešiem".

Idiotu farss LU

2019.gada 27.maijā par nesenajām rektora vēlēšanām Latvijas universitātē medijos publicēja šādu informāciju: “Jau vēstīts, ka no piektdien rektora vēlēšanās balsojumā piedalījās 286 Satversmes sapulces dalībnieki. Par Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143 dalībnieki. Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi balsu. "Latvijas Avīze" vēsta, ka līdz ar to vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts Muižnieks. Savu viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem. Satversmes sapulce gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par to, ka tā atbalsta Kļaviņa viedokli, taču Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais rektors un sēde beidzās”. Komentāri lieki; par abiem kadidātiem “pret” balsoja vairāk nekā “par” balsoja; taču Muižnieks ir rektors, un viņa varas autoritāte visu procesu pārvērta idiotiskā izdarībā – Satversmes sapulces dalībnieki uzvedās kā bezprātīgi pielīdēji pastāvošajam valdniekam “reakcijas stiprajā pilī” (Rainis par LU).

Unikāli meli un unikāla idiotija

Idiotija vienmēr ir unikāla. Taču mēdz būt idiotija, kurai nepieciešams pievienot epitetu “unikāla”, jo idiotijas saturs patiešām ir fantastiski oriģināls. Tādu gadījumu 2019.gada 16.maijā sagādāja LU kadrs, kuru portāls “Pietiek” šādi identificē: “Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš, kurš pašlaik amatu savienošanas kārtībā ir gan LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors, gan „busiņa akcionāru sapulcē” ieceltās AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs”. Minētajā portālā vispirms tika ievietots atmaskojošs teksts par Bērziņa doktora darba nezinātniskajiem un neētiskajiem grēkiem, bet 2019.gada 16.maijā ievietots Bērziņa attaisnojums. Tajā skaitā par citēšanu bez pēdiņām. Lūk, kādu unikālu attaisnojumu sniedz LU kadrs: “Attiecībā uz citātu izmantošanu promocijas darbā, vēlos norādīt, ka Jūsu minētie it kā (!?) citāti nav precīzs autora oriģinālteksts (!?), bet gan vairāku autoru domu, ideju izklāsts, tāpēc nav izmantotas pēdiņas. Minēto autoru domu izklāsts veido pamatojumu vai papildina autora izteikto viedokli, vai tieši pretēji - pauž viedokli, kuram autors nepiekrīt. Šāda pieeja ir vispārpieņemta prakse (!?) zinātnisko darbu vai rakstu veidošanā un nav pretrunā (!?) ar citējamības principiem (!?). Vēl vairāk – tieši šāda forma tiek uzskatīta par vēlamu (!?), jo ļauj veidot vieglāk uztveramu (!?) autora domas izklāstu. Precīzi citāti (!?) darbā ir likti pēdiņās, jo ir autora rakstītā tiešs tulkojums”. Citēšanai bez pēdiņām nekāda attaisnojuma nevar būt. Citāts ir obligāti jāliek pēdiņās, un nav svarīgi, vai citētā teksta autors izklāsta Bībeles leģendu jeb savu viedokli. Nav “precīzi citāti” un “neprecīzi citāti”, kuras drīkst nelikt pēdiņās. LU kadra attaisnojums ir unikāls, - tādu negodīguma pamatojumu sastopu pirmo reizi pie rakstāmgalda aizvadītajos 53 gados. Tiekamies ar unikāliem meliem un unikālu idiotiju, kurai ir jāieņem goda vieta "Latviešu idiotismu kolekcijā".

Melīgā patiesība

2019.gada 18.martā Jānis Erlats portālā “pietiek” raksta: "Komunisma un fašisma vienādošana izraisīja sašutuma vētru cilvēkos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatījuši par savstarpēji ideoloģiski naidīgiem. Lai izvairītos no asām diskusijām, kuras varētu beigties ar vardarbību (!?), ļoti simpātisks (!?) šķita ieteikums visas zināšanas pasludināt par meliem (!?). Cilvēce savā attīstības gaitā bija radījusi tik daudz zināšanu, ka tās vairs nevarēja atšķirt no meliem (!?). Zināšanas un meli kļuva līdzvērtīgi (!?). Tie, kuri zināšanās meklēja patiesību, īstenībā aicināja uz vardarbību (!?), līdz ar to patiesības vārds kļuva par sinonīmu vardarbībai (!?)." Tas ir tik pamatīgs idiotisma un šarlatānisma kopprodukts, ka to nav vajadzīgs komentēt.

Prioritāte

2019.gada 24.februārī medijā “nra.lv” tika ievietota intervija ar jauno labklājības ministri Petraviču no slavenā latviešu dauna “kabatas partijas”. Intervijā viņa “ir pārliecināta, ka demogrāfijai jābūt visas sabiedrības un valdības prioritātei”. Nedzirdēts idiotisms ir “sabiedrības prioritātei”. Tādu idiotismu pat no latviešu slavenākajiem idiotiem nākas reti dzirdēt: bērnu dzemdēšana, sugas bioloģiskā atražošana kā "sabiedrības prioritāte". Tas, kas cilvēkiem ir esamības jēga, pats par sevi saprotams, tas latviešu idiotei ir "prioritāte".

Krīzes idiots

2018.gada 12.decembrī „NRA.LV” publicēja tekstu ar virsrakstu „Kučinskis: Politiskās krīzes Latvijā vēl gluži nav, bet haoss gan”. Tā var teikt tikai debils cilvēks, kurš nav spējīgs saprast, ka haoss ir lielāka nelaime nekā krīze. Ja ir haoss, tad krīze nemaz nav iespējama; krīze ir iespējama tikai tad, kad ir saglabājies zināms sistēmiskums.

Idiotisms par valsts noslēpumu

Idiotisms par valsts noslēpumu

2018.gada 27.novembrī „NRA.lv” ievietoja kāda Lasmaņa kunga tekstu, ka valsts noslēpums var būt sargājams no premjerministra – valdības vadītāja. Tas ir griezīgs idiotisms. Sanāk, ka Latvijas Republikā „karalis” nav „karalis”. No „karaļa” slēpj viņa „karalistes” noslēpumus un viņam atļauj valdīt bez pieejas „karalistes” noslēpumiem. Tādu risinājumu var izdomāt vienīgi dziļi aprobežots un dziļi neizglītots cilvēks. Tādu tekstu var atļaut publicēt tādi paši daukštiski aprobežoti galvenie redaktori un redakcijas debīliķi, kuri nav spējīgi apjēgt savu ideoloģisko un kognitīvo atbildību, strādājot masu komunikācijas sfērā.