Ciltsmāte

„Delfos” 2018.gada aprīlī žurnālists Kaža raksta: „..ārdīšanās pret liberālismu, īpaši no krasi nacionāli noskaņoto puses, ir neapzināta melnā humora caurausta. Proti, ir vēsturiski pamatoti teikt, ka liberālisms ir nacionālās valsts māte. Liberālisms dzima no apgaismības un lielā mērā darīja iespējamu apziņas maiņu Eiropas cilvēku grupās, kas lika tām identificēties kā atsevišķām tautām un kultūrām, secīgi vēlāk meklējot šo identitāšu politisko apliecinājumu nacionālās kustībās un ar laiku nacionālās valstīs. Lamājot liberālismu, "nacionāļi" lamā paši savu ciltsmāti”. Citātā idiotisms izpaužas divējādi: 1) lamā nevis liberālismu, bet neoliberālismu, kas nav tas pats, kas liberālisms tā klasiski vēsturiskajā variantā; XX-XXI gs. neoliberālisms ir galvenais nacionālo valstu grāvējs; turklāt rezultatīvs grāvējs, jo uz planētas ir palikušas ideāli patstāvīgas tikai dažas valstis; 2) liberālisms nav nacionālo valstu „ciltsmāte”; liberālisma centrā ir individuālisma ideoloģija, bet nevis nacionālisma ideoloģija, kas savā laika sekmēja nacionālo valstu rašanos; nacionālo valstu rašanos sekmēja nacionālisms, bet nevis individuālistiski orietētais liberālisms; to tikai neizglītots idiots var nezināt. Nacionālo valstu izveide ir vienota ar buržuāzijas rašanos un nostiprināšanos, eiropiešu elites cīņu pret baznīcas tirāniju; Svētās Romas impērijas sabrukums veicināja nacionālo valstu izveidi; nacionālisma radītāja ir buržuāzija, kura bija ieinteresēta stabila valstiskuma organizēšanā.