"Kultūras žurnālistikas" idiotisms

No „satori.lv” kādas dāmas teksts kā lieliska ilustrācijai tam, ko jaunais latvietis, jaunais inteliģents, kurš skolo citus inteliģentus (dāma ir pasniedzēja), tagad spēj savervelēt: „Grāmatu lasītāju blogi, skolu literārie izdevumi, alternatīvo subkultūru žurnāli (zīni), meiteņu ikdienas padomu/pārdomu videoblogi, kinokritikas dažādās formas un skatītāju "radošie" komentāri un vērtējumi skatīšanās un klausīšanās vietnēs – visas šīs daudzveidīgās parādības es vēlētos ietvert mūsdienu kultūras žurnālistikas robežās, lai arī pieredzējuši kultūras žurnālisti, to dzirdot, gribēs vemt vai vismaz noteikti nepiekritīs. Ne tie, kas identificējas ar žurnālistiku un kā žurnālisti (saņemot par to atalgojumu) nodarbojas ar kultūru, ne tie, kas vispār noliedz, ka būtu žurnālisti (un vēl mazāk kultūras žurnālisti), vienkārši plašsaziņas līdzekļos nestrādā pirmo dienu – gan ar atalgojumu, gan bez tā (vispār vai izdzīvošanai pietiekama) –, un tēmas, kas tiem interesantas, viņi atspoguļo un apspriež kultūrkritiskā vai kultūrfilozofiskā manierē. Alga bieži vien nav primārais un profesionālā identitāte (nejaukt ar profesionālismu!) arī ne: kas skaisti izpludina kultūras žurnālistikas robežas kaut kur starp mākslu un aktīvismu un jau uzreiz ļauj vilkt zināmas paralēles ar zāles sakņu – neapmaksāto un profesionāli neidentificēto žurnālistiku – vispār. Tomēr jebkurā gadījumā viens ceļš jomā, ko atļaušos tomēr bez īpašām atsaucēm šeit dēvēt par kultūras žurnālistiku, iet caur vietas rašanu sev un saviem vēstījumiem institucionāli skaidri definētos publiskās komunikācijas medijos, otrs, lai arī cik riskanti būtu šeit turpināt saukt to par kultūras žurnālistiku, balstās vēlmē, nereti gatavības pakāpē, bet neinstitucionalizētā, netradicionālā vēstījuma veidošanas un komunikācijas ceļā, ko mūsdienās plašai publikai nodrošina salīdzinoši lētas digitālās ierīces, internets un sociālie mediji”.

ai jūs esat vīrietis vai sieviete?

Idiotisms par korupciju

Negaidīts idiotisms. Šodien (2016.15.11.) internetā varēja izlasīt: “Korupcijas apkarošanā nākotnes izaicinājums ir korupcijas izskaušana privātajā sektorā, šodien atklājot starptautisko pretkorupcijas iestāžu konferenci, paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers”. Domāju, pat pamatskolēns zina, ka korupcija nav privātā biznesa sfēra, bet gan valsts amatpersonu un politisko darbinieku pērkamība. “Privātajā sektorā” nemēdz būt korupcija. Korupcijas jēga ir valsts ierēdņu, politiķu uzpirkšana. Tas, pirmkārt. Otrkārt, idiotiski skan vārdi par “nākotnes izaicinājumu”. Kas kungam ir nākotne? 2030.gads? 2050.gads? 2100.gads? Korupcija bija jāapkaro vienmēr. Tas bija jādara šodien. Būs jādara rīt? Kāds gan var būt “nākotnes izaicinājums” jautājumā par korupciju? Tā var runāt tikai pilnīgs idiots!

Idiotisms par prostitūciju

Latviešu jaunaudzes šļāpinviepļi šodien (2016.09.11.) atkal izvēmuši kārtējo perversijas devu saitā „satori.lv”. Teksta „Sievietes vai lelles – prostitūcija sievietes skatījumā” autore Una Feminiskaite ne vārda nesaka par prostitūcijas morālajiem aspektiem. Kaut kāds neredzēti kropls prostitūcijas attaisnojums: "Manā skatījumā prostitūcija vispirms ir dzimumu nelīdztiesīgu attiecību problēma. Jautājums, kurš skar sievietes un kurā privātais kļūst par politisko: un otrādi. Tāds būtu feministiskais diskurss, un tieši šādā diskursā vajadzētu saprast šo problēmu un runāt par to." Tātad prostitūcija idiotiski tiek sapīta pat ar politiku. Sievietes pagrimšana ir process, kad „privātais kļūst par politisko”(!?).

"Kultūridiotisms"

2016.gada 7.novembrī „satori.lv” ievietoja materiālu par „kultūras medijiem”. Materiāls ir sarunas atreferējums. Sarunā piedalījās vairāki izteiksmīgi cilvēki („brīvdarbnieks” (!?) Kārlis Vērpe; publiski legalizētais latviešu pederasts Roberts Putnis). Viņi diskutēja par šādiem šlāpinformulētiem jautājumiem: „Kāda ir kultūras mediju loma kultūrā? Kādas funkcijas tie pilda? Kāpēc sabiedrībai ir nepieciešami kvalitatīvi un mūsdienīgi kultūras mediji? Kā finansēt neatkarīgu un profesionālu kultūras mediju vidi? Vai kultūras mediji var pastāvēt ārpus komerciālā tirgus un sabiedrisko mediju sfēras? Vai NVO ir piemērotākais instruments kultūras mediju uzturēšanai?”. Protams, tūlīt uzmanību saista idiotisms „kultūras mediji”. Kā redzam, „kultūras mediji” tiek salīdzināti/pretstatīti „sabiedriskajiem medijiem”. Tātad „kultūras mediji” nav sabiedriskie mediji; respektīvi, adresēti sabiedrībai. Protams, attiecībā par „satori.lv” tā ir taisnība. Saits ir adresēts latviešu intelektuālajiem un morālajiem pederastiem. Bet runa nav tikai par adresātu. Dotais materiāls atkal parāda, ka latviešu garīgi vingro jaunatni nav iespējams iedīdīt pareizi lietot vārdu „kultūra”. Ja zinātu pareizi lietot vārdu „kultūra”, tad nebūtu idiotismi „kultūras mediji”, „mūsdienīgi kultūras mediji” (cits idiotisms šlāpinidiotu leksikā). Un trešais šlāpinidiotisms – nepieciešamība „finansēt neatkarīgu un profesionālu kultūras mediju vidi (!?)”. Tātad – lasītājus, „kultūras mediju” latviešu izbaudītājus. Šlāpinidioti lasītājus vēlas redzēt „neatkarīgus” un „profesionālus”, kas atkal ir idiotisms.

Idiotisms kvadrātā

Satori.lv anonīms komentārs 2016.02.11.: „Jā, par diskriminācijas dēļ ādas krāsas - sit vai nost, neesmu manījis nekādu diskrimināciju attiecībā uz tibetiešu mūkiem, kuri šeit uzturas, ilgākā vai īsākā laika posmā. Un ok, skaidrs ka dzimumu lomu sadalījums nav bioloģiski noteikts, bet sociālas vides izveidotas, ikviena objektīva analīze noved pie šāda secinājuma (starp citu, tāpat arī "vienlīdzīgs dzimumu lomu sadalījums" ir tik pat nosacīts, tik pat iluzors atkarīgs no apziņas - kā viss šai pasaulē). Jā, bet jautājums ir cits - kāpēc obligāti jāmaina? Lūk, jūs kritizējāt sieviešu žurnālu sadaļu, manuprāt tie arī ir muļķīgi - bet vēl muļķīgāki ir "Privātās dzīves" tipa izdevumi. Tas ir, varbūt daudz vajadzīgāks šobrīd cīnīties nevis pret iluzoriem "patriarhāta piekritējiem", bet pret sabiedrības "debilizāciju" vispār, neatkarīgi no dzimuma.”